Ko saka zinātne par meditāciju?
Stress samazinās: Pētījumi pierāda, ka regulāra meditācija pazemina kortizola (stresa hormona) līmeni, uzlabojot nervu sistēmas līdzsvaru.
Garastāvoklis un miegs uzlabojas: Meditācija stimulē serotonīna un melatonīna izdalīšanos, kas palīdz labāk gulēt un stabilizē emocionālo fonu.
Paaugstinās koncentrēšanās spējas: Apzinātā tipa meditācijas stiprina uzmanību, atmiņu un prefrontālās garozas darbību — tā ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu un fokusēšanos.
Palielinās emocionālā noturība: Pat 10–15 minūtes meditācijas dienā var palīdzēt regulēt emocijas un ātrāk atgūties no pārdzīvojumiem un mazināt trauksmi .
Uzlabojas sirds veselība: Meditācija samazina asinsspiedienu un veicina parasimpātiskās nervu sistēmas aktivizēšanos, kas ļauj ķermenim atslābt.
Mīlestība pret sevi nozīmē būt labās attiecībās ar sevi. Tas ir par to, lai sajustu savu vērtību, cienītu savas vajadzības un mācītos pret sevi izturēties ar mīļumu, nevis kritiku.
Mēs bieži rūpējamies par citiem, bet aizmirstam par sevi. Mīlestība pret sevi atgādina – tikai tad, kad esam līdzsvarā paši ar sevi, varam dot citiem no sirds.
Tas ir par:
spēju apstāties un atpūsties, kad vajag,
spēju pateikt "nē", ja tas nesaskan ar mūsu sajūtām,
spēju priecāties par dzīvi un mazajām lietām,
mieru, ko izjūtam, kad dzīvojam saskaņā ar sevi.
Mīlestība pret sevi ir kā iekšējais pamats. Kad to kopjam, dzīve kļūst gaišāka, attiecības veselīgākas un sirds mierīgāka.
“Mīlēt sevi nav tik vienkārši. Tas nav vienreiz un uz mūžu. Tā ir izvēle-katrā brīdī un katrā solī.” — Diāna Tropa
Ieteikumi:
Sadzirdēt savas sajūtas – ik pa laikam pajautāt sev: “Kā es jūtos? Ko man vajag tieši šobrīd?”
Dot sev atpūtu – ļaut sev pagulēt ilgāk, iedzert tēju klusumā vai vienkārši pabūt bez steigas.
Teikt “nē” bez vainas sajūtas – atcerēties, ka Tavas robežas ir svarīgas un tās sargā Tavu mieru.
Dažkārt mēs jūtam trauksmi, satraukumu vai dusmas. Kad tas notiek, mūsu jūtas mēdz izplatīties arī uz cilvēkiem mums apkārt — bērniem, partneri vai kolēģiem. Mēs varam kļūt īgni, nervozi vai mazāk pacietīgi, un tas rada spriedzi arī mājās vai darbā.
Savukārt, kad cilvēks ir mierā sirdī, tas nozīmē, ka viņš jūtas iekšēji drošs un līdzsvarots, neskatoties uz apkārt notiekošo. Šī iekšējā miers palīdz saglabāt pacietību, sapratni un siltumu pret citiem.
Kad cilvēks ir mierā mājās, viņa miers izplatās arī uz apkārtējiem — mājās valda siltums un drošība, bērni jūtas mīlēti un droši, partneris saņem atbalstu. Miers mājās rodas no tā, ka cilvēks spēj saglabāt iekšējo līdzsvaru un nemēģina “izlādēt” savas satraukuma jūtas uz citiem.
Vienkāršāk sakot:
Trauksme vai dusmas sirdī → spriedze mājās un attiecībās.
Miers sirdī → harmonija un drošība mājās un attiecībās.
Miers sirdī un mājās nav tikai klusums vai bezdarbība. Tas ir par būšanu savās sajūtās patiesam. Arī dusmoties var esot iekšējā mierā. Kad mēs strādājam pie sava iekšējā miera, mēs automātiski veidojam mieru arī apkārtējā pasaulē.
“Miers sirdī- Miers mājās” — Diāna Tropa
Ieteikumi:
Elpošana un apzinātība
Elpo lēni un dziļi — ieelpa caur degunu, izelpa caur muti. Pievērs uzmanību tam, kas notiek šobrīd — ko redzi, dzirdi, jūti. Tas palīdz atbrīvoties no satraukuma par pagātni vai nākotni.
Pateicības prakse
Katru dienu atceries kaut vienu lietu, par ko esi pateicīgs. Tas palīdz pārorientēt domas no stresa uz pozitīvām lietām.
Ierobežo informācijas pārslodzi
Mazāk lasīt vai klausīties negatīvas ziņas. Pārtraukumi no sociālajiem tīkliem palīdz saglabāt iekšējo līdzsvaru.
Ja tavs jautājums netika atbildēts, droši jautā te:
Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipisicing elit. Autem dolore, alias, numquam enim ab voluptate id quam harum ducimus cupiditate similique quisquam et deserunt, recusandae.
Tas ir pilnīgi normāli! Mērķis nav "izslēgt domas", bet gan iemācīties vērot tās no malas. Pat ļoti nemierīgs prāts ar laiku kļūst mierīgāks, ja tam dod iespēju.
Meditācijas, ko vadu, nav reliģiskas – tās ir balstītas uz psiholoģiju, elpošanu, uzmanības trenēšanu un sevis apzināšanos. Tās piemērotas ikvienam, neatkarīgi no pārliecības.
Tu neesi viens(-a)! Tāpēc arī piedāvāju elastīgas, pielāgotas sesijas, kurās vari atbrīvot prātu kaut vai reizi nedēļā. Pat 10 minūtes var radīt pārmaiņas. Ir pieejamas arī audio meditācijas, kuras var klausīties pat pirms miega iemiegot.
Jā, ļoti daudzi cilvēki ziņo par mazinātu trauksmi, labāku miegu, skaidrāku domāšanu un lielāku iekšējo mieru jau pēc dažām sesijām. Rezultāti, protams, atkarīgi no regularitātes, bet ieguvumi ir reāli, tas izjūt jau pēc pirmās reizes. Lai šīs sajūtas sevī saglabātu ir jānostiprina jaunā sajūta turpinot meditāciju. Tāpat kā sporta zālē- ja ir ielaists, paies laiciņš, lai veselīgi un maigi savestu visu atpakaļ kārtībā.
Tā arī var būt – un tas ir normāli. Dažreiz meditācija ir ļoti mierīga, citreiz – vairāk “klusums galvā”. Nav jāgaida “wow efekts” katru reizi. Neskatoties uz to smalkajā plāna visi vajadzīgie procesi notiek. Regulāra prakse dod rezultātus pakāpeniski, pat ja tos nejūti uzreiz. Ir cilvēki, kuri arī pirmajā reize jūt enerģiju ķermenī- tirpoņu, kņudoņu, siltuma-aukstuma viļņus utt. Katram ir ļoti individuālas sajūtas.
Nē. Tu vari būt praktisks, loģisks, skeptisks – un joprojām gūt labumu no meditācijas. Tas nav par ticību, bet par uzmanības un elpas trenēšanu. Līdzīgi kā sportā – nav jābūt sportistam, lai ieietu trenažieru zālē.
Meditācija palīdz labāk saprast emocijas, apzināties savas sajūtas un atgūt līdzsvaru. Bet tā nav aizstājējs profesionālai ārstēšanai. ir reizes, kad nepieciešama medicīniska palīdzība, lai sakārotu hormonus. Es iesaku meditācijas pirms antidepresantiem un miega zālēm, ja tas nepalīdz netradicionālo medicīnu un kā galējo variantu zāles. Vadu meditācijas arī lai atbrīvotos no medikamentiem, bet par to visu noteikti mani informē.
Jā! Patiesībā cilvēkiem ar nemierīgu prātu bieži vien meditācija palīdz visvairāk. Sākumā tas var šķist grūti, bet ar īsām, pielāgotām metodēm progress notiek – maziem soļiem.